Latvijas Mākslinieku savienības muzeja gleznu izstāde "KLUSĀ DABA"

           No š.g. 4.augusta līdz 15.septembrim Alūksnes Mākslas skolas izstāžu zālē ir skatāma Latvijas mākslinieku savienības muzeja gleznu izstāde "KLUSĀ DABA" Izstāde atvērta darba dienās no plkst.10.00 līdz 17.00. Alūksnes pilsētas svētku laikā sestdien, 5. augustā izstāde būs atvērta no plkst.10.00 līdz 17.00, svētdien, 6.augustā izstāde būs atvērta no plkst.10.00 līdz 14.00. Ieejas maksa  - pieaugušiem EUR 1,00, skolēniem, studentiem un pensionāriem EUR 0.50.

              Latvijas Mākslinieku savienības muzeja (LMS muzejs) izstādē izvēlēts viens žanrs – klusā daba, kur vērojama māksliniecisko līdzekļu attīstība sākot no 20.gs.50.gadu beigām līdz 80.gadu beigām. Izstādē vērojami gan izcili klusās dabas meistari: Imants Vecozols, Jūlijs Viļumainis, Indulis Zariņš, Biruta Baumane u.c., gan laikmeta ainu raksturojoši nozīmīgi autori: Vilis Dvielis, Mihails Korņeckis, Aija Zariņa, Nikolajs Breikšs u.c., gan autori, kuru darbi reti tiek izstādīti: Ingrīda Kalna, Marina Ainbindere u.c.
             Klusās dabas aizsākumi meklējami 17.gadsimta Holandē, kad bija parādījies jauns pieprasījums un mākslinieciskā izpausme – gleznas, kur visdažādāko priekšmetu tēlojumā autori centās reālistiski sasniegt to visraksturīgāko atveidu: krāšņas ziedu buķetes, stikla un sudraba trauki, drapērija, uz kuras eksponējas kāds šķīvis ar melleņu pīrāgu vai šķiņķi un gandrīz obligāti – citrons. Žanra attīstība vērojama arī vanitās, kas pasaulīgo lietu laicīgumu izsaka galvaskausu, smilšu pulksteņa, sveces simbolos, tādejādi atgādinot “Memento mori!”.
               Latvijas mākslā klusās dabas žanrs parādās diezgan vēlu – 20.gs.20.gados, kad priekšmetu tēlojums balstīts gan reālistiskā dzīves izpratnē, gan vecmeistaru gleznu izpētē, gan modernisma laikmetam raksturīgajā stilizācijā.
             Ekspozīcijā redzamajās LMS muzeja kolekcijas gleznās tiek akcentēta mākslinieku aktīvā vēlme izpausties klusās dabas žanrā laikaposmā no 20.gs.60.gadiem līdz 80.gadu beigām, kad arī tika veidota LMS plašā kolekcija.
               Pēc 2.pasaules kara, kad mūsu mākslā tika aktualizēti sociālisma darbaļaudis, to varonīgā pagātne un spožā nākotne, klusās dabas žanrs tika „pieklusināts”. „Vienkārša” priekšmetu attēlošana padomju ideoloģijai bija par maz, lai paustu jaunās dzīves nozīmīgumu un māksliniekiem tika aizrādīts par formālismu, kas tolaik nozīmēja, ka darbos par galveno izvirza māksliniecisko formu, bet saturs tiek noniecināts, un līdz ar to šie darbi izstādēs reti tika eksponēti. Jauns cēliens klusās dabas žanrā parādījās sākot ar 20.gs.70.gadiem, kad tieši šajā priekšmetu tēlojumā visvairāk mākslinieki mums atklāj savas profesionālās intereses, mākslinieciskos meklējumus, veiksmes kompozīcijā, krāsu salikumos, triepiena raksturā, it īpaši, protams, glezniecībā.
            Izstādes ekspozīcija veidota uzsverot, ka latviešu glezniecībā klusā daba vairāk tiek tēlota kā savas patības izteikšana laikmetam raksturīgā izteiksmē. Radot kluso dabu mākslinieks paliek tikai ar sevi, viņa domas galvenokārt tiek vēstas virzienā kā parādīt māksliniecisko varēšanu un tieši šajā žanrā mākslinieki ir izpaudušies vislabprātāk, visbiežāk un visradošāk.

Teksts: mākslas zinātniece Baiba Guste

Ekspozīcijas idejas autors: tēlnieks Igors Dobičins, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents.